Rotveileru šķirnes apraksts
IZCELSMES VALSTS: Vācija
PIELIETOJUMS: kompanjons, dienesta un darba suns.
KLASIFIKĀCIJA: 2. grupa: pinčeri, šnauceri, molosi, Šveices ganu suņi un citas šķirnes
2.1. apakšgrupa: molosi.
Ar darba spēju pārbaudi.
ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS: Rotveileru uzskata par vienu no senākajām suņu šķirnēm. Tā izcelsmes sākums meklējams romiešu laikos. Šos suņus turēja kā ganu suņus un lopu dzinējus. Kopā ar romiešu leģioniem tie devās pāri Alpiem, aizsargājot cilvēkus un pārdzenot tiem piederošos lopus. Rotveilas rajonā šie suņi sastapās ar vietējiem suņiem un notika to dabiska krustošanās. Par rotveileru galveno uzdevumu kļuva ganāmpulku pārdzīšana un sargāšana, kā arī saimnieka un tā īpašuma apsargāšana. Savu nosaukumu šķirne ieguva no senās Rotveilas brīvpilsētas un bija pazīstama ar nosaukumu “Rotveilas miesnieku suņi”. Miesnieki audzēja šāda tipa suņus vienīgi darba veikšanai un to noderības dēļ. Tādejādi laika gaitā izveidojās pirmšķirīgs sargsuns un lopu dzinējs, kuru varēja izmantot arī kā vilcējspēku. Kad 20. gadsimta sākumā radās nepieciešamība atrast policijas dienestam piemērotas suņu šķirnes, tika pārbaudīts arī rotveilers. Ļoti drīz kļuva skaidrs, ka suns ir izcili piemērots šim uzdevumam un 1910. gadā rotveilers oficiāli tika atzīts par policijas suni. Rotveileru audzēšanā cenšas iegūt spēkpilnu suni melnā krāsā ar skaidri norobežotiem sarkanbrūniem lāsumiem, kura varenajam izskatam netrūkst cēluma un kurš ir īpaši piemērots kā kompanjons, dienesta un darba suns.
KOPIESPAIDS: Rotveilers ir vidēji liels vai liels, drukns suns, nedz lempīgs, nedz arī viegls, ne augstkājains vai kurtveidīgs. Tā pareizi veidotā, kompaktā un spēcīgā ķermeņa uzbūve liecina par lielu spēku, veiklumu un izturību.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: Ķermeņa garums no krūšu kaula līdz sēžas pauguram nedrīkst pārsniegt skausta augstumu vairāk par 15% .
RAKSTURS: Labsirdīgs, būtībā mierīgs un mīl bērnus, ļoti uzticīgs, paklausīgs, vadāms un darbaspējīgs. Rotveilera izskats ir dabisks un vienkāršs, uzvedība pašpārliecināta, nosvērta un bezbailīga. Uz apkārtni viņš reaģē ļoti modri.
GALVA:
Galvaskauss: Vidēji garš, plats starp ausīm. Skatoties no sāniem pieres līnija mēreni izliekta. Pakauša paugurs labi attīstīs, bet ne izcelts.
Pāreja: Izteikta.
PURNA DAĻA:
Degungals: Labi veidots, drīzāk plats nekā apaļš, ar samērā lielām nāsīm, vienmēr melns.
Purns: Purnam attiecībā pret galvaskausu nav jāizskatās nedz pagarinātam nedz saīsinātam. Purna muguriņa taisna, plata pie pamatnes, ar mērenu sašaurinājumu.
Lūpas: Melnas, cieši piegulošas, mutes kaktiņš noslēgts, smaganas pēc iespējas tumšākas.
Žokļi /Zobi: Spēcīgs un plats augšžoklis un apakšžoklis. Zobi spēcīgi, pilns zobu komplekts (42 zobi), šķērveida sakodiens, augšējie griezēji cieši pārsedz apakšējos griezējus.
Vaigi: izteikti vaigu kaulu loki.
Acis: Vidēja lieluma, mandeļveida, tumši brūnā krāsā. Labi pieguloši acu plaksti.
Ausis: vidēja lieluma, nokarenas, trīsstūra formas, plati un augstu novietotas. Uz priekšu vērstās, galvai cieši pieguļošās ausis vizuāli paplašina galvaskausu.
KAKLS: Spēcīgs, mēreni garš, ar spēcīgu muskulatūru, viegli izliektu sprandu, sauss, bez vaļīgas ādas zem rīkles vai pakakles.
ĶERMENIS:
Mugura: Taisna, spēcīga un stingra.
Jostasvieta: Īsa, spēcīga un dziļa.
Krusti: Plati, vidēja garuma, nedaudz noapaļoti. Nedz horizontāli, nedz arī izteikti slīpi.
Krūtis: Apjomīgas, platas un dziļas (apmēram 50% no augstuma skaustā) ar labi attīstu krūšu priekšējo daļu un labi izliektām ribām.
Vēdera līnija: Vēders nav uzrauts.
ASTE: Dabīga, horizontāli turpina muguras līniju, nesaspringtā stāvoklī var būt nolaista.
PRIEKŠKĀJAS:
Kopiespaids: Apskatot no priekšpuses, priekškājas ir taisnas un nav tuvu novietotas. Skatoties no sāniem, apakšpleci taisni un vertikāli novietoti. Lāpstiņa ar horizontu veido apmēram 45° leņķi.
Lāpstiņas: slīpas un atpakaļ vērstas.
Plecs: cieši pieguļošs ķermenim.
Apakšplecs: Spēcīgi attīstīts un muskuļains.
Pēdvidus: Viegli atsperīgs, stingrs, nav stāvs.
Priekšķepas: Apaļas, pirksti cieši saspiesti un izliekti; spilventiņi stingri; nagi īsi, melni un spēcīgi.
PAKAĻKĀJAS:
Kopiespaids: Aplūkojot no aizmugures, kājas ir taisnas un nav tuvu novietotas. Stāvot brīvā stājā suņa ciskas un gūžas kauli, ciskas un apakšciskas kauli, un apakšciskas un pēdas kauli veido platus leņķus.
Ciska: Mēreni gara, plata un izteikti spēcīgiem muskuļiem.
Apakšciska: Gara, spēcīga, ar platiem muskuļiem, cīpslaina.
Lecamā locītava: spēcīga, labi izteiktiem leņķiem; nav taisna.
Pakaļējās ķepas: Nedaudz garākas kā priekšķepas. Pirksti spēcīgi, izliekti un tikpat cieši saspiesti kā priekšķepām.
KUSTĪBAS: Rotveilers ir rikšotājs. Kustībās mugura saglabājas stingra un relatīvi stabila. Kustības harmoniskas, noteiktas, spēka pilnas un nesaistītas, ar labu soļa platumu.
GALVAS ĀDA: Āda uz galvas viscaur cieši pieguļoša. Kad suns ir saspringts, piere var būt nedaudz krunkaina.
APMATOJUMS:
Apmatojums: Apmatojums sastāv no vilnas un pavilnas. Vilna ir vidēja garuma, rupja, bieza un cieši pieguloša. Pavilna nedrīkst būt redzama. Uz pakaļkājām apmatojums nedaudz garāks.
Krāsa: Melna ar labi norobežotiem intensīvi sarkanbrūniem lāsumiem uz vaigiem, purna, kakla apakšējās daļas, krūtīm un kājām, kā arī virs acīm un zem astes pamatnes.
IZMĒRI UN SVARS:
Augstums skaustā suņiem: 61 – 68 cm
61 – 62 cm mazs augums
63 – 64 cm vidējs augums
65 – 66 cm ir liels – pareizs augstums
67 – 68 cm ļoti liels
Svars: apmēram 50 kg.
Augstums skaustā kucēm: 56 – 63 cm
56 – 57 cm mazs augums
58 – 59 cm vidējs augums
60 – 61 cm ir liels – pareizs augstums
62 – 63 cm ļoti liels augums
Svars: apmēram 42 kg.
TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
Kopiespaids: viegls, kurtveidīgs, augstkājains. Viegli kauli un vāji muskuļi.
Galva: Dzinējsuņu tipa. Šaura, viegla, pārāk īsa, gara vai lempīga galva. Plakana piere (pārejas nav, vai tā pārāk maz izteikta).
Purns: garš, spics purns, šķelts degungals, romiešu deguns (izliekta purna muguriņa) vai ieliekta purna muguriņa, nolaists degungals, rozā vai plankumains degungals.
Lūpas: nepietiekami stingri noslēgtas, rozā vai plankumainas; atvērts mutes kaktiņš.
Žokļi: šaurs apakšžoklis.
Sakodiens: taisnais sakodiens.
Vaigi: stipri izteikti.
Acis: gaišas, dziļi novietotas. Arī pārāk pilnas un apaļas acis; vaļīgi acu plaksti.
Ausis: pārāk zemu novietotas, smagas, garas, ļenganas, saliektas atpakaļ, kā arī plandošas ausis vai ausis, kuras netur simetriski.
Kakls: Pārāk garš, tievs, ar vājiem muskuļiem. Ar pakakli vai vaļīgu ādu zem rīkles.
Ķermenis: pārāk garš, pārāk īss vai šaurs.
Mugura: Pārāk gara, vāja vai ieliekta mugura; izliekta mugura.
Krusti: pārāk slīpi, pārāk īsi, pārāk horizontāli vai pārāk gari.
Krūtis: nepietiekams vai pārmērīgs ribu izliekums. Pārāk šauras aizmugurējā daļā.
Aste: Pārāk augstu vai pārāk zemu novietota.
Priekškājas: Šauru novietotas var izliektas priekškājas. Stāvs lāpstiņu novietojums. Vaļīgi vai izvērsti elkoņi. Pārāk gari, pārāk īsi vai pārāk taisni novietoti pleci. Mīksts vai stāvs pēdvidus. Izplestas ķepas. Pārāk plakani vai pārāk saliekti pirksti. Deformēti pirksti. Gaiši nagi.
Pakaļkājas: Plakanas ciskas, lecamās locītavas šauri novietotas, pārāk satuvinātas vai izvērstas. Pārāk maz vai pārāk stipri izteikti pakaļkāju leņķi. Rudimentārie pirksti.
Āda: krunkas uz galvas.
Apmatojums: Mīksta, pārāk īsa vai gara, viļņota vilna; pavilnas trūkums.
Krāsa: Nepareizas krāsas lāsumi; nepietiekami norobežoti, pārāk plaši lāsumi.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
Kopiespaids: Pretēji izteikts dzimuma tips, t.i., suns kuces tipā un kuce suņa tipā.
Zobi: Pārkodiens, nepilns sakodiens, šķībs žoklis; trūkst griezējs, ilknis, premolārs var molārs.
Acis: entropija, ektropija, dzeltenas acis; dažādu krāsu acis.
Aste: lauzta, gredzenā sagriezta, noliekta stipri uz sāniem.
Apmatojums: izteikti gara vai viļņota vilna.
Krāsa: suņi, kuriem nav rotveileriem raksturīgā krāsa – melna ar sarkanbrūnie lāsumiem. Balti plankumi.
Raksturs: bailīgs, bikls, gļēvs, bailes no šāviena, nikns, pārlieku neuzticīgs, nervozs.
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.